Stīgu kokžņaudzējs
Celastrus flagellaris
- Nosaukums (latīniski)
- Celastrus flagellaris
- Nosaukums (latviski)
- Stīgu kokžņaudzējs
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Celastraceae (segliņu dzimta)
- Ģints
- Celastrus (kokžņaudzējs)
- Suga
- flagellaris
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta, dzeltena
- Augļa krāsa
- dzeltena
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- vīteņaugs
- Biotops
- dārzs, iežu atsegumi, kalns, mežs
- Dabas zonas
- jauktie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Āzija: Krievijas Tālie Austrumi, Ķīnas ziemeļdaļa, Koreja, Japāna.
Morfoloģija. Vasarzaļa, līdz 10 m gara, kāpelējoša vai retāk pa zemi lienoša un viegli apsakņoties spējīga liāna, kas klāta ar līkiem ērkšķiem. Jaunie dzinumi sarkanbrūni, dobi. Lapas plati olveida vai eliptiskas, ar zobainu malu, gaiši zaļas, abpusēji kailas vai apakšpusē uz dzīslām ar cietiem matiņiem. Zied jūnijā - jūlijā ar dzeltenīgi baltiem ziediem lapu žāklēs. Augļi ir apaļas, dzeltenzaļas, 5-6 mm platas pogaļas, kas atveras ar trim vārsnēm augustā - septembrī. Sēklas ar gaļīgu, sarkanbrūnu piedevu.
Ekoloģija. Sastopama upju ielejās, mežu klajumos, kalnu nogāžu krūmājos, uz klintīm.
Nozīme. Dekoratīvs augs, kas kāpelē pa mūri vai koka mizu.
