Astoņvainaglapu driāde
Dryas octopetala
- Nosaukums (latīniski)
- Dryas octopetala
- Nosaukums (latviski)
- Astoņvainaglapu driāde
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Rosaceae (rožu dzimta)
- Ģints
- Dryas (driāde)
- Suga
- octopetala
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta, dzeltena
- Augļa krāsa
- dzeltena
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- krūms
- Biotops
- dārzs, kalns
- Dabas zonas
- augstumjoslojuma (kalnu) apgabali, tundra
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Ziemeļu puslodē ap polāro loku (cirkumpolāri) un kalnos alpīnajā joslā.
Morfoloģija. Mūžzaļš, līdz 15 cm augsts ložņājošs sīkrūms ar spēcīgu mietsakni. Lapas ādainas, iegareni eliptiskas līdz olveida, līdz 2,5 cm garas, strupas, virspusē kailas, apakšpusē sudrabbalti tūbainas, rupji robainas līdzīgi kā parastajam ozolam. Ziedi pa vienam uz līdz 20 cm gariem, balti tūbainiem, kā arī ar garkātainiem tumšiem dziedzermatiņiem klātiem kātiem. Ziedi lieli, līdz 3,5 cm plati, balti vai viegli dzeltenīgi. Vainaglapas, kā arī kauslapas 8, kas nav raksturīgi rožu dzimtai, jo parasti to ir piecas. Auglis sauss sēklenis ar garu, plūksnainu piedevu, kas veidojusies pagarinoties irbulim. Sāk ziedēt maijā un zied ilgstoši. Augļi nogatavojas pakāpeniski.
Ekoloģija. Sastopama kalnu alpīnajā joslā, kā arī tundrā un Ziemeļu Ledus okeāna salās. Stāda saulainā vietā, vieglā, pamitrā, labāk kaļķainā, augsnē. Ziemā ieteicams piesegt.
Nozīme. Dekoratīva, stāda alpinārijos. Barojas savvaļas dzīvnieki.
