Lielā zvaigznīte
Astrantia major
- Nosaukums (latīniski)
- Astrantia major
- Nosaukums (latviski)
- Lielā zvaigznīte
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Apiaceae (čemurziežu dzimta)
- Ģints
- Astrantia (astrancija)
- Suga
- major
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta, rozā
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija, Eiropa
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug austrumu, dienvidu un centrālajā Eiropā, Kaukāza kalnos, pusēnā klajumos, mežmalās, krūmājos un kalnu pļavās.
Morfoloģija. Vasarzaļš daudzgadīgs augs, kas veido pudurus, 50-80 cm augsts. Stumbrs stingrs, dzīslains, nav augsts. Lapas zaļas, ar garu kātu, galvenokārt apakšējās, staraini šķeltas vai dalītas, sīkzobainas, stipri dzīslainas. Ziedi balti vai sārti, čemuros ar baltām, sarkanām vai zaļām vīkala lapām. Čemuri 2-3,5 cm diametrā, atgādina ziedu. Zied jūnijā – augustā. Auglis šķautņains, ar divām sēklām, 6-8 mm garš.
Ekoloģija. Dzīvo samērā ilgi, labi pārziemo. Aug saulainās vietās un pusēnā, labas ir mitras smilšmāla augsnes, mazprasīgs. Nav nepieciešama īpaša aprūpe un pārstādīšana.
Izmantošana. Augs nav toksisks. Izmanto kā dekoratīvu augu, noder arī ziedu griešanai.
