Izplatība. Aug rietumu Sibīrijā, Vidusāzijā (Kazahstanā, Kirgizstanā un Turkmenistanā), centrālajā, austrumu, dienvidaustrumu un dienvidrietumu Eiropā, ļoti dažādas vietās: ganībās, tīrumos, pamestās zemēs, pļavās, kalnos, ceļmalās, krūmājos, krīta atradnēs, grants karjeros, pie dzelzceļa, upju krastos.
Morfoloģija. Vasarzaļs lakstaugs, atgādina krūmu, (20) 40-80 cm augsts.Lapas zilgani zaļas, pie auga pamatnes veselas, bet augstāk – dalītas. Dalītajā lapā vidējā daļa ir ar 3 daivām, bet sānu daļas ir 2-3 daivām. Lapas šauri lancetiskas, līdz 15 cm garas un 1,5 cm platas, smalki zobainas. Ziedi balti sīki, čemuros. Zied jūlijā –septembrī. Auglis ir dvīņkarulis, 3-4 mm garš, garens.
Izmantošana. Augs nav toksisks. Turcijā to izmanto kā ārstniecības augu.