Pannonijas āboliņš

Izplatība. Aug centrālā, austrumu un dienvidu Eiropā, pļavās, klajumos, stepēs un sausās nogāzēs.

Morfoloģija. Krūmveida daudzgadīgs lakstaugs, 40-80 cm augsts. Stumbri stāvi vai pacili, mataini, svītraini, nezarojas. Pielapes lineāras līdz iegarenas, līdzinās papīram, dzīslotas, apakšējā puse piesaistīta stumbram, brīvā puse īlenveidīga. Lapas zaļas, trīsstaraini saliktas, apakšējā lapām ir garāki kāti nekā augšējām, bet lapas pie galotnes ir sēdošas. Apakšējās lapas eliptiskas līdz otrādi olveida, līdz 1 cm garas. Vidējās un augšējās lapas ir iegarenas līdz lancetiska, 3-8 cm garas un 1-2 cm platas, ar strupu vai nedaudz ierobotu galu. Galotnes lapām var būt smails gals. Ziedi krēmbalti, līdz 2,5 cm gari, olveida vai iegarenās galviņās, kas ir pa vienai kāta galā, 4-7 cm garas un 3-4 cm platas. Zied jūnijā –augustā. Auglis ir papīrveida pāksts ar cietu galu, ar vienu sēklu.

Ekoloģija. Salcietīgs. Mazprasīgs pret augsni, mīl mēreni mitru augsni. Aug saulainās vietās un pusēnā. Panes sausumu.

Izmantošana. Augs nav toksisks. Izmanto kā dekoratīvu augu, pārsedzēm. Labs medusaugs, noderīgs ganībās.