Zobainais ozols
Quercus dentata
- Nosaukums (latīniski)
- Quercus dentata
- Nosaukums (latviski)
- Zobainais ozols
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Fagaceae (ozolu dzimta)
- Ģints
- Quercus (ozols)
- Suga
- dentata
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- zaļa
- Augļa krāsa
- zaļa
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- dārzs, kalns, piekraste
- Dabas zonas
- jauktie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- ārstniecības augs, dekoratīvs augs, tehniskais augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Āzija: Krievijas Tālie Austrumi, Japāna, Koreja, Ķīna.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 15-20 m augsts koks ar kupolveida vainagu. Miza bieza, saplaisājusi. Jaunie dzinumi blīvi klāti ar rudiem zvaigžņveida matiņiem. Zari pelēki. Lapas lielas, 10 - 20 cm garas, ar 0,5 cm garu kātiņu, biezas, otrādi olveidīgas, pie pamata sašaurinātas un nedaudz daivainas, ar mazām austiņām pie kātiņa, galotnes daiva īsa un plata, sānu daivas 8-13, tās īsas un platas. Lapas virspusē tumši zaļas, apakšpusē klātas ar rudiem zvaigžņveida matiņiem, rudenī kļūst oranžas, ilgi saglabājas pie koka. Augļi sēdoši, pa 2-3, augļa zvīņainais un matainais vīkals zīli ietver līdz pusei.
Ekoloģija. Sastopams sausos pakalnos un kalnu nogāzēs, jūru krastos veido tīraudzes.
Nozīme. Ļoti dekoratīvs, taču Latvijas apstākļos apsalst jaunie dzinumi. Vērtīga koksne. Miza satur miecvielas. Lapas izmanto zīdtārpiņu barībai.
