Izplatība. Ziemeļamerika: no Pensilvānijas līdz Džordžijai, uz rietumiem līdz Nebraskai un Arkanzasai.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 20 m augsts koks ar plati piramidālu vainagu un nedaudz nokareniem zariem. Miza gluda. Dzinumi sākumā tūbaini, vēlāk kaili, tumši brūni. Lapas kātiņš ap 2 cm garš. Lapas plati lancetiskas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas, veselas, ar viļņainām malām, nedaudz ieritinātas. Spēcīgāko dzinumu lapas galotnē trīsdaivainas. Lapas virspusē spīdīgas, tumši zaļas, apakšpusē brūni tūbainas, 10-15 cm garas. Augļi pa 2-3 uz īsiem, resniem kātiņiem, zīles līdz 1,5 cm garas, gandrīz apaļas. Augļa vīkals līdz pusei ieskauj zīli, klāts ar lancetiskām, gaiši brūnām matainām zvīņām.
Ekoloģija. Sastopams upju krastos, mitrās, dziļās un auglīgās, labi drenētās, skābās augsnēs.
Nozīme. Viens no skaistākajiem Amerikas ozoliem, kas Anglijā introducēts 18. gadsimta beigās. Koksni izmanto jumstiņu jeb koka šindeļu izgatavošanai.