Alpīnā brūnvālīte
Sanguisorba alpina
- Nosaukums (latīniski)
- Sanguisorba alpina
- Nosaukums (latviski)
- Alpīnā brūnvālīte
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Rosaceae (rožu dzimta)
- Ģints
- Sanguisorba (brūnvālīte)
- Suga
- alpina
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta, rozā
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- kalns, mitrājs (t.sk. purvs)
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug Ķīnā, Krievijā (Altajā), Korejā, Mongolijā, mežmalās, pakalnos un purvājos 1200-2700 m virs jūras līmeņa.
Morfoloģija. Stumbri taisni, kaili. Lapas pie saknēm pārī, plūksnaini saliktas, ar 4-7(9) lapiņu pāriem, ar kātu, abas puses zaļas, eliptiskas vai iegareni eliptiskas, 1,5-7 cm garas un 1-4 cm platas, pamatne sirdsveida vai taisna, mala sīkzobaina, gals apaļš. Pielapes ir dzeltenīgi brūnas. Lapas pie kāta līdzīgas apakšējām lapām, tikai lapiņu skaits tuvāk galotnei paliek mazāks, to pamatne apaļa līdz plati ķīļveida, pielapes zaļas, ovālas vai sirpjveidīgas, ādainas, ar sīkzobainu malu. Ziedi balti vai iesārti, noliektās cilindriskās vālītēs, kuru garums ir 1-4 cm un platums 0,6-1,3 cm, bet pēc noziedēšanas var būt līdz 5 cm garas. Ziedkopas kāts parasti ir matains, vēlāk kails. Putekšņlapas ir 2-3 reizes garākas nekā vainaglapas. Zied jūlijā – augustā.
Ekoloģija. 30-80 cm augsts daudzgadīgs augs. Salcietīgs. Aug saulainās vietās. Priekšroka ar humusu bagātām augsnēm.
Izmantošana. Augs nav toksisks. Izmanto kā dekoratīvu augu.
