Mongolijas ozols

Quercus mongolica

Atrodams vietās:
Parādīt kartē

Nosaukums (latīniski)
Quercus mongolica 
Nosaukums (latviski)
Mongolijas ozols 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Fagaceae (ozolu dzimta) 
Ģints
Quercus (ozols) 
Suga
mongolica 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
zaļa 
Augļa krāsa 
zaļa 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
koks 
Biotops 
dārzs, kalns, piekraste 
Dabas zonas 
jauktie meži 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Āzija 
Auga pielietojums 
ārstniecības augs, dekoratīvs augs, tehniskais augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Āzija: Krievijas Tālajos Austrumos un Rietumsibīrijā, Korejā, Japānā un Ķīnas ziemeļdaļā.

Morfoloģija. Vasarzaļš, 10-20 m augsts koks ar kupolveida vainagu. Miza gluda, pelēka. Dzinumi kaili. Lapu kāti tikai 3-4 mm gari. Lapas sakopotas dzinumu galos, otrādi olveidīgas vai iegarenas, 8-15 cm garas, pie pamata stipri sašaurinātas, ar īsu un strupu galotnes daivu. Sānu daivas 7-13 pāru, īsas un strupas. Lapas virspusē pilnīgi kailas, spīdīgas, apakšpusē sākumā mataina, vēlāk gandrīz kailas, saglabājas pie kokiem līdz pavasarim. Augļi gandrīz sēdoši, pa 2-6.  Zīles plati cilindriskas. Augļa vīkals puslodes veida. Plaukst maijā, zied maija beigās, augļi nogatavojas septembrī.

Ekoloģija. Lielo upju ielejās un kalnu dienvidu nogāzēs, sausās smilšmāla augsnēs, veido tīraudzes. Kalnos, platlapju - skujkoku mežos, sastopama līdz 700 m augstumam.

Nozīme. Augstvērtīga koksne. Satur miecvielas.  No Mongolijas ozola pārtiek mājlopu un savvaļas dzīvnieki. Krāsu augs. Dekoratīvs. Izmanto nogāžu nostiprināšanai un tīrumu aizsargjoslām. Latvijas apstākļos ziemcietīga suga.