Izplatība. Ziemeļamerikas autrumdaļā – no Masačūsetas līdz Delavārai, rietumos līdz Viskonsīnai un Arkanzasai.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 20-25 m augsts koks. Vainags blīvs, olveidīgi konisks. Miza gluda, pelēkbrūna, vecākiem kokiem ar krevi. Dzinumi kaili, sarkanbrūni. Lapas 8-15 cm garas, otrādi olveida, ar smailu galotni un šauru ķīlveida pamatu; sānu daivas trīs pāri, ar smailiem galiem. Lapas virspusē kailas, spīdīgas, apakšpusē gaišākas, ar matiņu pušķiem dzīslu stūros. Zīles 1,2-1,7 cm garas, augļa vīkals kausveida, matains, sarkanbrūns, aptver 1/3 zīles garuma.
Ekoloģija. Viena no ātraudzīgākajām Amerikas ozolu sugām. Koki viegli pārstādāmi, jo izceļas ar ļoti seklu sakņu sistēmu. Saulmīlis. Pacieš mitru augsni, dabā atrodams vietās, kur ūdens saglabājas pat vairākas nedēļas. Ir pieticīgs, taču labāk aug bagātā, skābā, labi drenētā augsnē.
Nozīme. Dekoratīvs, izturīgs pilsētas vidē. Latvijā lielākais purva ozols aug Tērvetē, 'Sprīdīšu' dendrārijā.