Izplatība. Eiropā: Viduseiropā līdz Ukrainas rietumu daļai un Kaukāzam.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 20-30 m augsts koks ar kupolveida vainagu. Līdzīgs parastajam ozolam. Dzinumi kaili. Lapu kāti 1-2,5 mm gari. Lapas 8-12 cm garas, virspusē kailas, koši zaļas, apakšpusē bālākas, gandrīz kailas vai ar smalkiem matiņiem uz plātnes un dzīslām. Lapas pamats ķīļveida vai noapaļots, galotne ar pagarinātu, strupu daivu. Malas ar 5-7 strupu, veselu vai rupji zobainu daivu pāriem, garākās daivas lapas vidusdaļā. Augļi pa 2-3, sēdoši vai ar īsiem kātiņiem. Augļa vīkals 1cm augsts un 1,5 cm plats, ar plakanām zvīņām. Zīles 1,5- 3,5 mm garas.
Ekoloģija. Sastopams kalnu nogāzēs, retāk līdzenumos, reti veido tīraudzes. Augsnes mitruma un auglības ziņā pieticīgāks nekā parastais ozols.
Nozīme. Viegli apstrādājama koksne. Satur miecvielas. Izmanto medicīnā. Dekoratīvs.