Ložņu cekuliņš

Izplatība. Aug Eiropā, Ziemeļāfrikā, Mazāzijā, Kaukāza kalnos un Irānā, mitros, zālainos laukos un mitros mežos. Savvaļā Igaunijā ļoti reti, var atrast Sāremā un Abrukā, mežmalās.

Ekoloģija. (5) 10-30 cm augsts ložņājošs, mūžzaļs daudzgadīgs augs. Salcietīgs. Labi aug saulainā vietā un pusēnā, labāk pusēnā. Priekšroka ar humusu bagātām, mitrām augsnēm, bet aug arī parastās, mēreni mitrās dārza augsnēs. Tendence pāriet savvaļā, vajadzīga apgriešana.

Morfoloģija. Augam ir ložņājoši dzinumi ar lapām. Stumbri augšgalā mataini. Lapas zaļas, veselas, olveida vai otrādi olveida, kailas vai viegli matainas. Piezemes lapām ir gari kāti. Ziedi purpurzili, reti sarkani vai balti, līdz 1,5 cm gari, garās vālītēs. Zied maijā – jūlijā. Augšējās seglapas ir īsākas nekā ziedi, zilas vai zaļganzilas, ar viegli zobainu malu. Auglis – riekstiņš.

Izmantošana. Augs nav indīgs. Izmanto kā dekoratīvu augu. Sedzējaugs. Tautas medicīnā pielieto malārijas, reimatisma, kuņģa darbības traucējumu ārstēšanai un asiņu attīrīšanai. Igaunijā apdraudēta suga.