Daudzdaivu šķeltmētra
Schizonepeta multifida
- Nosaukums (latīniski)
- Schizonepeta multifida
- Nosaukums (latviski)
- Daudzdaivu šķeltmētra
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Lamiaceae (panātru dzimta)
- Ģints
- Schizonepeta (šķeltmētra)
- Suga
- multifida
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- zila
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- mežs, pļava
- Dabas zonas
- stepe
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- ārstniecības augs, dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug Ķīnā, Mongolijā, Krievijā (Sibīrijā, Tālajos austrumos), stepēs sausos mežos, sausās pļavās, saulainās un akmeņainās nogāzēs.
Ekoloģija. 15-60 cm augsts daudzgadīgs augs. Aug saulainās vietās. Mazprasīga pret augsni, mīl sausāku augsni.
Morfoloģija. Stumbrs stāvs, kantains, ar mīkstiem matiņiem. Lapas zaļas, pretējas, 1,5-6 cm garas un 1-4 cm platas. Piezemes lapas ir veselas, ar zobainu malu, apaļi olveida līdz iegareni olveida. Stumbra lapas stipri daivainas vai plūksnoti saliktas, ar 3-7 lapiņām. Lapiņu mala vesela, virspuse viegli mataina, apakšpusē matiņi uz dzīslām. Ziedi zili, stumbru galos ciešās cilindriskās ziedkopās ar 8- 20 ziediem, kas ir 3-15 cm garas. Zied jūnijā –septembrī. Auglis – brūns riekstiņš.
Izmantošana. Augs nav indīgs. Izmanto kā dekoratīvu augu. Ķīniešu tautas medicīnā lieto drudža, galvassāpju, audzēju, laringīta un furunkulu ārstēšanai.
