Pireneju hormīnija
Horminum pyrenaicum
- Nosaukums (latīniski)
- Horminum pyrenaicum
- Nosaukums (latviski)
- Pireneju hormīnija
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Lamiaceae (panātru dzimta)
- Ģints
- Horminum (hormīnija)
- Suga
- pyrenaicum
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- zila
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- kalns
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Eiropa
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug Rietumeiropā, Alpos un Pireneju kalnos, kalnu nogāzēs, uz kaļķakmeņu klintīm, pļavās.
Ekoloģija. 30-45 cm augsts daudzgadīgs augs. Var pārziemot. Priekšroka mitrām, kaļķainām un ar humusu bagātām augsnēm. Aug saulainās vietās un pusēnā.
Morfoloģija. Stumbri kantaini, nezarojas. Lapas ir veselas, pie saknēm, mūžzaļas, plati eliptiskas, 3-7 cm garas un 2-5 cm platas, virspusē nelīdzenas, ar viegli zobainu malu, ar garu kātu. Ziedi purpurzili, cilindriski vai zvanveida, 1,5-2 cm gari, garās un skrajās ziedkopās. Zied jūnijā – augustā.
Izmantošana. Augs nav indīgs. Izmanto kā dekoratīvu augu. Šī ir ģints vienīgā suga.
