Melnā kļava
Acer saccharum ssp. nigrum
- Nosaukums (latīniski)
- Acer saccharum ssp. nigrum
- Nosaukums (latviski)
- Melnā kļava
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Aceraceae (kļavu dzimta)
- Ģints
- Acer (kļava)
- Suga
- saccharum
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- dzeltena
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- mežs
- Dabas zonas
- platlapju meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Amerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug centrālajā un austrumu Ziemeļamerikā jauktajos mežos kopā ar citiem lapu kokiem.
Ekoloģija. Līdz 40 m augsts vasarzaļš ar apaļu vainagu. Salcietīga. Nepanes piesārņotu gaisu. Pateicoties spēcīgai sakņu sistēmai, izturīga pret vējiem un sausumu. Kamēr jauna, aug lēni. Pacieš ēnu, bet labāk aug saulainā vietā. Vajadzīga plaša vieta.
Morfoloģija. Miza tumša un ļoti nelīdzena. Jaunie dzinumi mataini, vēlāk kaili, brūni. Lapas ar 3-5 daivām, līdzīgas ozola lapām, 5-15 cm garas un 8-15 cm platas, ar sirdsveida pamatni, viegli zobainas daivu galos, bet citur mala gluda, apakšpuse mataina. Lapas rudenī kļūst oranžas vai sarkanas. Lapas kāts līdz 8 cm garš, matains, sula caurspīdīga. Ziedi nokareni, dzeltenzaļi, ziedkopās, kas ir līdz 7 cm garas, ar samērā maziem ziediem, kāti mataini. Zied pirms salapošanas aprīlī- maijā.
Izmantošana. Augs nav toksisks. Izmanto kā dekoratīvu augu.
