Parastais kizils

Izplatība. Aug no Eiropas dienvidiem līdz Mazāzijai, ar gaismu bagātos lapu koku un jauktajos mežos pameža stāvā, mežmalās un krūmājos, 800-1200 m augstumā virs jūras līmeņa.

Ekoloģija. Līdz 10 m augsts vasarzaļš koks savā dzimtenē, 3-4 m vasarzaļš krūms Igaunijā. Stumbra diametrs līdz 60 cm. Mūžs līdz 300 gadiem. Salcietīgs, bet pumpuri aukstākajās ziemās var apsalt, un tad zied tikai auga zemākā daļa. Augs var nosalt, ja ziemā temperatūra ilgstoši ir zem – 30 ºC. Panes pilsētas apstākļus, stipru apgriešanu, vējus, sausumu un ēnu. Samērā jutīgi ir jauni augi. Priekšroka ir kaļķainām, svaigām, mēreni mitrām augsnēm. Aug saulainās vietās un pusēnā.  

Morfoloģija. Dzinumi ir zaļi līdz brūngani, klāti ar pelēkiem matiņiem. Lapas iegareni olveida, 4-10 cm garas un 3-5 cm platas, ar smailu galu, mala viļņaina, virspuse spīdīga, apakšpuse gaišāka, 3-5 (6) pāri dzīslu ar matiņiem abās lapas pusēs. Rudenī lapas kļūst dzeltenas vai oranžas. Ziedi dzelteni, ziedkopās, bagāti ar nektāru, ko izmanto bites. Zied pirms salapošanas, aprīlī. Auglis – sarkans iegarens kaulenis, līdz 2 cm garš, ar lielu sēklu.

Izmantošana. Augs nav toksisks. Koksni izmanto tādu priekšmetu izgatavošanai, kam vajadzīga liela izturība – rokturiem, koka pogām, koka apaviem. Augļi ir skābi, pārtikas rūpniecībā no tiem gatavo ievārījumus. Tautas medicīnā lieto pret gremošanas slimībām un saaukstēšanos. Dekoratīvs augs.