Sibīrijas alksnis
Alnus hirsuta var. sibirica
- Nosaukums (latīniski)
- Alnus hirsuta var. sibirica
- Nosaukums (latviski)
- Sibīrijas alksnis
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Betulaceae (bērzu dzimta)
- Ģints
- Alnus (alksnis)
- Suga
- hirsuta var. sibirica
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV)
- Ziedu krāsa
- dzeltena, sarkana/purpura
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks, krūms
- Biotops
- dārzs, mežs, mitrājs (t.sk. purvs), piekraste
- Dabas zonas
- jauktie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- ārstniecības augs, dekoratīvs augs, tehniskais augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Sastopams Austrumsibīrijā, Japānā, Korejā un Mandžūrijā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 20 m augsts koks vai neliels krūms. Miza pelēcīgi brūna, gluda. Zari tumši pelēki, šķautņaini. Jaunie dzinumi tūbaini. Lapas ieapaļas, retāk plati olveida, 4-9 cm garas, gaiši zaļas vai zilganzaļas, apakšpusē uz dzīslām ar brūniem, sarainiem matiņiem. Pamats noapaļots vai plati ķīļveida, galotne strupa vai retāk ar smaili, malas viļņaini zāģzobainas. Čiekuri pa 2-8 , ieapaļi līdz iegareni, 1-2 cm gari.
Ekoloģija. Aug upju un strautu krastos, mitrās mežmalās, kā arī skujkoku mežu pamežā, kalnos 700-1000 m v.j.l.
Nozīme. Svarīga suga ekosistēmā, saista atmosfēras slāpekli. Izmanto medicīnā.
