Sēdziedu eleiterokoks

Izplatība. Izcelsmes vieta – Krievijas Tālie austrumi (Amūras, Habarovskas un Piejūras novads), Korejas pussala un Ķīna. Aug lapu koku mežu pamežā, saulainās mežmalās, upju krastos, arī mitrās, ēnainās nogāzēs.

Ekoloģija. Vasarzaļš skrajš krūms, 1,5-3 m augsts. Salcietīgs. Mazprasīgs pret augsni, aug pusēnā mitrās vietās. Nedrīkst būt stāvošs ūdens.

Morfoloģija. Dzinumi nelīdzeni, gaiši pelēki, ar stipriem dzeloņiem, kuru nav dzinuma augšējā daļā, kas ir kaila. Lapas trīsstaraini saliktas, ar garu kātu (10-12 cm garš), lapiņas ir eliptiskas līdz otrādi olveida, 5-18 cm garas un 3-7 cm platas, ar vairāk vai mazāk smailu galu, ķīļveida pamatni, kailas vai virspusē nedaudz matainas, apakšpusē nedaudz matiņu uz dzīslām. Lapiņas gandrīz sēdošas. Ziedi bāli iesarkani, lodveida ziedkopās dzinumu galos, ar 2-6 ziediem, kas bagāti ar nektāru. Zied jūlijā- augustā. Augļi – plati eliptiskas, līdz 1,5 cm garas, melnas ogas ar 2 plakanām sēklām. Augļi krāso plaukstas purpura krāsā.

Izmantošana. Augs nav toksisks. Izmanto kā dekoratīvu augu. Mizai ir pretsāpju  un diurētiskas īpašības, noder arī pret iekaisumiem, drudzi. Korejā lieto lumbago, nervu sāpju un artrīta ārstēšanai. Jaunas lapas ir ēdamas svaigas vai novārītas. Vecākas lapas izžāvē un izmanto tējai. No mizas gatavo vīnu.