Trīsērkšķu gledīčija

Izplatība. Aug centrālajā Ziemeļamerikā no dienvidu Dakotas līdz Ņūorleānai, centrālajā Meksikā un Masačūsetsā. Mitrās augsnēs, upju ielejās. 

Ekoloģija. 20-30 m augsts vasarzaļš koks. Dzīvo līdz 120, reti līdz 150 gadiem. Jutīga pret salu, apsalst aukstākās ziemās, bet ātri atjaunojas. Panes pilsētas apstākļus, sausumu, karstumu, paaugstinātu sāls daudzumu un stipri skābas augsnes.

Morfoloģija. Zari parasti ir ērkšķaini. Ērkšķi 3-10 (20) cm gari, vienkārši vai sazaroti, zaļi un mīksti, kamēr jauni, vēlāk sarkanīgi, stingri. Daudzas šķirnes ir bez ērkšķiem. Lapas spīdīgi zaļas, 12,7-20,3 cm garas, plūksnoti saliktas (ar 15-30 lapiņām). Lapiņas 1,5-2,5 cm garas, iegarenas līdz eliptiskas. Rudenī lapas kļūst dzeltenas. Ziedi dzeltenzaļi, smaržīgi, 5-7,6 cm garos ķekaros lapu žāklēs. Zied jūlijā. Auglis – plakana pāksts, 15-20 cm gara, ēdama.

Izmantošana. Augs nav indīgs. Koksni izmanto mēbeļu izgatavošanai. Auga ekstraktu lieto reimatisma ārstēšanai, tam ir antikancerogēnas un antimutagēnas īpašības. Dažādas šķirnes audzē kā dekoratīvus augus.