Izplatība. Ziemeļamerikā - Klusā Okeāna rietumu piekrastē no Aļaskas līdz Kalifornijai.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 20 m augsts koks . Miza gaiši pelēka, gluda. Dzinumi sākumā mataini, vēlāk kaili, tumši sarkani. Pumpuri ar kātiņu, sarkani. Lapas otrādi olveida, līdz iegareni olveida , 7-12 cm garas, galotnē ar smaili, pamats plati ķīļveida vai nošķelts, malas sīki zobainas. Lapas sekli daivainas, virspuse kaila, pelēcīgi zaļa, apakšpuse kaila vai ar īsiem rudiem matiņiem. Dzīslojums lapas virspusē iegremdēts, apakšpusē labi izteikts. Lapas kātiņš un dzīslas sarkanas vai dzeltenas. Čiekuri pa 6-8, olveidīgi iegareni vai olveida, 1,5-2,5 cm gari, sēdoši vai ar īsiem, oranžiem kātiņiem.
Ekoloģija. Aug jauktajos un platlapju mežos mitrās nogāzēs un gar ūdenstecēm. Liela nozīme ekosistēmas uzturēšanā. Pioniersuga.
Nozīme. Izcili skaists koks, izceļas ar lielajām lapām. Plaši izmanto koksni. Indiāņi lieto medicīnā. Satur miecvielas un krāsvielas.