Izplatība. Aug Krievijā (Tālajos Austrumos), ziemeļaustrumu Ķīnā, Ziemeļkorejā un Japānā, ielejās, kalnu mežos, pie lielām upēm, klinšainās vietās. Parasti lapu koku mežos, pa vienam.
Ekoloģija. Līdz 26 m augsts vasarzaļš koks. Stumbra diametrs līdz 50 (70) cm. Mūžs 250-300 gadu. Salcietīgs, bet pavasara vēlās salnas var kaitēt kokam. Priekšroka svaigām, auglīgām, dziļām augsnēm. Jauni koki pacieš noēnojumu, bet vēlāk vajag vairāk gaismas.
Morfoloģija. Vainags olveida līdz plati ovāls. Miza ir gaiši pelēka, nelīdzena, korķaina. Jaunie dzinumi ir dzeltenbrūni. Lapas dzinumu apakšējā daļā pamīšus, bet augšējā – pretējas, nepāra plūksnoti saliktas, ar 5-13 (17) lapiņām, kas ir iegareni olveida, ar smailu galu, 5-10 cm garas, nedaudz matainas, mala zobaina, smaržīgas, spīdīgi zaļas virspusē, zilgani zaļas apakšpusē. Rudenī lapas dzeltē. Ziedi dzeltenzaļi, nelielās skarās, satur daudz nektāra. Zied jūnijā. Auglis- nogatavojies melns, apaļš, līdzīgs ogai, gaļīgs, satur 5 sēklas.
Izmantošana. Augs nav indīgs. Izmanto kā dekoratīvu augu. Koksni izmanto būvniecībā, saplākšņiem, galdniecībā, No mizas iegūst korķi, ko izmanto izolācijai elektriskajā iekārtās.