Izplatība. Ziemeļamerikā : no Ņūfaundlendas līdz Masačūsetsai, Pensilvānijai un Viskonsinai.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 30 m augsts koks. Tāss dzeltenīga vai zeltaini pelēka, atdalās plānās plēksnēs, kas nokarājas pie stumbra. Jaunu koku miza smaržo pēc kampara un ir rūgta. Dzinumi mataini. Lapas olveida līdz iegareni olveida, ar smailu galotni, pamats noapaļots vai retāk sirdsveida, malas ar sīkiem, divkāršiem zobiņiem. Jaunās lapas abās pusēs uz dzīslām ar matiņiem, nobriedušas lapas virspusē tumši zaļas, blāvas, apakšpusē uz dzīslām matainas, 8-12 cm garas. Sievišķās spurdzes sēdošas vai ar īsiem kātiņiem, olveidīgi iegarenas, 2-3 cm garas.
Ekoloģija. Sakņu sistēma sekla , plaši sazarota, tādēļ aug mitŗās, vēsās vietās. Ātraudzīga, ziemcietīga, gaismas un augsnes ziņā vidēji prasīga suga.
Nozīme. Koksne ar ļoti plašu pielietojumu. No koksnes un mizas iegūst kamparu. Dekoratīvs arī ziemā.