Parastā ieva

Izplatība. Ļoti parasts augs Eiropā, Āzijā, Himalaju kalnos, līdz 3600 m virs jūras līmeņa. Bieži sastopama Igaunijā. Aug krūmājos, mežos, upju krastos, mežmalās, pļavās. Parasti koku zemākajā stāvā mežos vai krūmu veidā.

Ekoloģija. 15-16 m augsts vasarzaļš koks, bieži krūms. Stumbra diametrs līdz 40 cm. Salcietīga. Priekšroka mitrām, auglīgām, caurlaidīgām augsnēm. Jaunie augi panes noēnojumu, bet vecākajiem vajag vairāk gaismas. Aug samērā lēni. 

Morfoloģija. Vainags ļoti zarots, plati olveida. Miza bāla, tumši pelēka. Jaunie dzinumi spīdīgi, olīvzaļi, vēlāk ķiršu sarkani, ar gaiši dzeltenām lenticelēm. Lapas iegareni eliptiskas, ar smailu galu, sīkzobainu malu, zobiņu galā dziedzeris. Lapas nedaudz nelīdzenas, virspusē tumši zaļas, apakšpusē gaišākas, 4-10 cm garas un 2-6 cm platas, ar ķīļveida, apaļu vai nedaudz sirdsveidīgu pamatni. Lapas kāts 1-1,5 cm garš, iesarkans, ar diviem dziedzeriem lapas tuvumā. Ziedi balti, 10-12 cm garos nokarenos ķekaros, ar uzkrītoši spēcīgu smaržu. Zied maijā – jūnijā. Augļi kauleņi, spīdīgi melni, apaļi, ar diametru 0,7-0,8 cm, ar lielu sēklu, mīkstums zaļš.

Izmantošana. Augs nav indīgs. Izmanto kā dekoratīvu augu. Koksni izmanto kokgriezumiem, izturīgu priekšmetu izgatavošanai. Augļi noder pret caureju. Tēja no lapām un ziediem – pret drudzi. Augļus izmanto arī pārtikas rūpniecībā kā krāsvielu.