Virdžīnijas plūme
Prunus virginiana
- Nosaukums (latīniski)
- Prunus virginiana
- Nosaukums (latviski)
- Virdžīnijas plūme
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Rosaceae (rožu dzimta)
- Ģints
- Prunus (aprikoze)
- Suga
- virginiana
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta
- Augļa krāsa
- melna, sarkana
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks, krūms
- Biotops
- mežs
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Amerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs, pārtikas augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug centrālajā un austrumu Ziemeļamerikā, samērā lielā izplatības areālā.
Ekoloģija. Līdz 10 m augsts vasarzaļš koks. Igaunijā izaug līdz 4 m garš krūms. Stumbra diametrs 20-30 cm. Salcietīga. Mazprasīga pret augsni, izturīga pret sausumu. Panes noēnojumu. Vainags plati olveida.
Morfoloģija. Miza ķiršu sarkana, vēlāk melna, nelīdzena, ar nepatīkamu smaržu. Jaunie dzinumi zaļgani brūni, ar dzelteni pelēkām lenticelēm. Lapas otrādi eliptiskas vai plati eliptiskas, ar īsi smailu galu, 7-9 cm garas, 4-5 cm platas, dzīslas nedaudz matainas, sīkzobaina mala, zobiņu gali ar dziedzeri. Lapu kāts līdz 2 cm garš, violets, ar 2 (4) dzeltenbrūniem dziedzeriem. Ziedi balti, stāvos vai horizontālos ķekaros ar daudziem ziediem, 6-10 cm gari. Augļi 1 cm plati, apaļi, sarkani kauleņi,
Izmantošana. Augs nav indīgs. Izmanto kā dekoratīvu augu. Augļi ēdami.
