Ošlapu pterokārija

Pterocarya fraxinifolia

Nosaukums (latīniski)
Pterocarya fraxinifolia 
Nosaukums (latviski)
Ošlapu pterokārija 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Juglandaceae (riekstkoku dzimta) 
Ģints
Pterocarya (pterokārija) 
Suga
fraxinifolia 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
zaļa 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
koks 
Biotops 
mežs 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Āzija 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Aug Kaukāza kalnos, austrumu Turcijā un Irānā.

Ekoloģija. Vasarzaļš koks, līdz 30 m augsts dzimtenē, 10-15 m augsts Igaunijā. Samērā salcietīga, cieš no bargākajām ziemām. Mazprasīga pret augsni. Vajag daudz gaismas, priekšroka mitrām augsnēm, jāsarga no ziemeļu vējiem.

Morfoloģija. Vainags plati olveida, virsotne apaļa. Miza tumši pelēka, nelīdzena. Dzinumi gaiši pelēki. Lapas plūksnoti saliktas, uz īsajiem dzinumiem, 20-50 cm garas, ar 11-15 lapiņām, uz garajiem dzinumiem lapas līdz 60 cm garas, ar 23-35 lapiņām. Lapiņu malas gandrīz paralēlas, visplatākā lapiņa ir galā. Malas sīkzobainas, virspuse gaiši zaļa, apakšpuse gaišāka, dzīslas ar matiņiem. Vīrišķās ziedkopas ir 7,5-12,5 cm garas, ciešas, nokarenas spurdzes, sievišķās ziedkopas ir 30-50 cm garas skrajas spurdzes. Augļi – nelieli zirņa lieluma ādaini kauleņi ar diviem spārniem, apmēram 1,8 cm plati.

Izmantošana. Augs nav indīgs. Izmanto kā dekoratīvu augu. Ierakstīts Krievijas Sarkanajā grāmatā kā aizsargājams augs.