Ošlapu pterokārija
Pterocarya fraxinifolia
- Nosaukums (latīniski)
- Pterocarya fraxinifolia
- Nosaukums (latviski)
- Ošlapu pterokārija
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Juglandaceae (riekstkoku dzimta)
- Ģints
- Pterocarya (pterokārija)
- Suga
- fraxinifolia
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- zaļa
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- mežs
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug Kaukāza kalnos, austrumu Turcijā un Irānā.
Ekoloģija. Vasarzaļš koks, līdz 30 m augsts dzimtenē, 10-15 m augsts Igaunijā. Samērā salcietīga, cieš no bargākajām ziemām. Mazprasīga pret augsni. Vajag daudz gaismas, priekšroka mitrām augsnēm, jāsarga no ziemeļu vējiem.
Morfoloģija. Vainags plati olveida, virsotne apaļa. Miza tumši pelēka, nelīdzena. Dzinumi gaiši pelēki. Lapas plūksnoti saliktas, uz īsajiem dzinumiem, 20-50 cm garas, ar 11-15 lapiņām, uz garajiem dzinumiem lapas līdz 60 cm garas, ar 23-35 lapiņām. Lapiņu malas gandrīz paralēlas, visplatākā lapiņa ir galā. Malas sīkzobainas, virspuse gaiši zaļa, apakšpuse gaišāka, dzīslas ar matiņiem. Vīrišķās ziedkopas ir 7,5-12,5 cm garas, ciešas, nokarenas spurdzes, sievišķās ziedkopas ir 30-50 cm garas skrajas spurdzes. Augļi – nelieli zirņa lieluma ādaini kauleņi ar diviem spārniem, apmēram 1,8 cm plati.
Izmantošana. Augs nav indīgs. Izmanto kā dekoratīvu augu. Ierakstīts Krievijas Sarkanajā grāmatā kā aizsargājams augs.
