Izplatība. Āzija : Krievijā – Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos, Mongolijā, Ķīnā un Korejā.
Morfoloģija. Vasrzaļš, līdzs 20 m augsts koks ar izlocītu stumbru un slīpi augšup vērstiem zariem. Vecāku koku miza stipri saplaisājusi, tumši pelēka vai brūnmelna, ar baltām lenticelēm, jaunākiem kokiem miza iesārta vai brūna. Tāss atslāņojas un bieži nokrīt vai arī paliek karājoties pie koka. Jaunie dzinumi mataini, vēlāk kaili, ar baltām kārpiņām. Lapas ovālas vai olveida, pamats plati ķīļveida vai noapaļots, galotne smaila, malas divkārtzāģzobainas, jaunās matainas, vēlāk virspusē tumši zaļas un ar retiem matiņiem, apakšpusē pelēcīgi zaļas, ar matiņiem uz dzīslām un to stūros, 4-6 cm garas. Sievišķās spurdzes cilindriskas, 2-3 cm garas.
Ekoloģija. Aug auglīgās augsnēs, šīs sugas klātesamība liecina par augsnes piemērotību zemkopībai. Sastopama kalnu nogāzēs, upju krastos, smilšainās sērēs. Nekad neaug pārpurvotās vietās.
Nozīme. Vērtīga dzeltenīgā vai brūnsarkanā koksne, kas smagāka, nekā vairums citām bērzu sugām.To izmanto aviācijā, detaļām mašīnbūvē un dažādiem sīkiem izstrādājumiem.Tautas medicīnā izmanto mizu, pumpurus, lapas un sulu. Ļoti dekoratīvs.