Divdzeloņu jāņoga
Ribes diacanthum
- Nosaukums (latīniski)
- Ribes diacanthum
- Nosaukums (latviski)
- Divdzeloņu jāņoga
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Grossulariaceae (ērkšķogu dzimta)
- Ģints
- Ribes (jāņoga)
- Suga
- diacanthum
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- zaļa
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- krūms
- Dabas zonas
- stepe
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- pārtikas augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug austrumu Āzijā: no Sibīrijas līdz ziemeļu Ķīnai, Mandžūrijā. Mongolijā un Ziemeļkorejā, smilšainās ieplakās un upju krastos, zemāk par 1500 m virs jūras līmeņa.
Ekoloģija. 1-2 m augsts vasarzaļš krūms. Jutīga pret salu, cieš bargākās ziemās. Mazprasīga pret augsni. Aug saulainās vietās un pusēnā.
Morfoloģija. Dzinumi nedaudz izliekti, ar 3-5 mm gariem dzeloņiem dzinumu mezglos, bet starp mezgliem virsma kaila vai ar nedaudziem tieviem dzeloņiem. Lapas trīsstūrainas, 1,5 – 3,5 cm garas un 1-3 cm platas, zaļas, ar ķīļveida pamatni, mala zobaina, gals strups vai smails. Ziedi dzeltenzaļi. Vīrišķās ziedkopas ir 3-6 cm gari ķekari ar 10-20 ziediem, sievišķās ziedkopas ir 1-2,5 cm gari ķekari ar 10-15 ziediem. Zied maijā – jūnijā. Augļi – sarkanas līdz melni sarkanas ogas ar 0,5-0,9 cm diametru.
Izmantošana. Augs nav indīgs, ogas ēdamas.
