Skābaržlapu bērzs
Betula grossa
- Nosaukums (latīniski)
- Betula grossa
- Nosaukums (latviski)
- Skābaržlapu bērzs
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Betulaceae (bērzu dzimta)
- Ģints
- Betula (bērzs)
- Suga
- grossa
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV)
- Ziedu krāsa
- zaļa
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- dārzs, kalns, mežs
- Dabas zonas
- augstumjoslojuma (kalnu) apgabali, jauktie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs, tehniskais augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Āzijā : Japānas endēms.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 25 m augsts koks. Miza tumši brūna līdz gandrīz melna, jaunākiem kokiem tā gluda, vecākiem saplaisājusi. Dzinumi kaili, ar retām kārpiņām , dzltenīgi brūni. Lapas olveida vai iegareni olveida, 5-10 cm garas, galā nosmailotas, ar sirdsveida paamatu, malas dziļi divkārt zobainas, virspusē tumšas, kailas vai ar retiem, pagariem matiņiem, apakšpusē dziedzerainas, ar zīdainiem matiņiem uz dzīslām. Sievišķās spurdzes gandrīz sēdošas, elipsoidālas, līdz iegarenas, 1,8-2,5 cm garas.
Ekoloģija. Aug kalnos, 1000-1500 m v.j.l. Sastopams kopā ar balteglēm. eglēm, lapeglēm, ozoliem. Saulmīlis. Stāda labi drenētā augsnē. Latvijā laba ziemcietība.
Nozīme. Dekoratīvs koks.
