Izplatība. Ziemeļamerikā no Menas līdz Alabamai uz rietumiem līdz Ohaijo.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 20 m augsts koks. Miza sarkanbrūna līdz gandrīz melna, jauniem kokiem ar izteiktām lenticelēm, vecākiem kokiem tā saplaisā nevienādās, zvīņainās plātnēs. Miza aromātiska, ar patīkamu garšu. Dzinumi sākumā mataini, vēlāk kaili, sarkanbrūni. Lapas ovālas vai ovāli iegarenas ar nosmailotu galotni un sirdsveida pamatu, divkārt zāģzobainas, virspusē zeltaini spīdīgas, tumši zaļas un kailas, apakšpusē bālākas, ar matiņiem uz dzīslām, 6-12 cm garas, kātiņš pūkains. Sievišķās spurdzes sēdošas, iegareni olveidīgas, 2-3 cm garas.
Ekoloģija. Aug auglīgās, mitrās, labi drenētās, viegli skābās augsnēs, taču uz klintīm sastopamas sausākās augsnēs.
Nozīme. Ļoti vērtīga, tumši brūna koksne, ko izmanto mēbelēm u.c. No lapām un dzinumiem iegūst ēterisko eļļu, ko izmanto parfimērijā. Izcili skaists parka koks.