Transilvānijas ceriņš

Syringa josikaea

Nosaukums (latīniski)
Syringa josikaea 
Nosaukums (latviski)
Transilvānijas ceriņš 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Oleaceae (olīvkoku dzimta) 
Ģints
Syringa (ceriņš) 
Suga
josikaea 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
purpura 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
koks, krūms 
Biotops 
mežs 
Dabas zonas 
platlapju meži 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Eiropa 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Aug Ukrainā Karpatu kalnos un Rumānijā, gaišos lapu koku mežos vai mežmalās, bieži upju krastos.

Ekoloģija. 3-4 (7) m augsts vasarzaļš krūms, ļoti sazarots, var augt arī kā koks ar stumbra diametru līdz 25 cm. Salcietīgs. Aug ātri. Samērā mazprasīgs pret augsni. Iztur sausumu. Panes pilsētas apstākļus un apgriešanu.

Morfoloģija. Dzinumi purpurbrūni, nedaudz kantaini, kaili vai viegli mataini. Vecākie dzinumi brūngani pelēki, ar sīkām lenticelēm, kas redzamas kā gaiši plankumi. Lapas iegareni olveida vai plati eliptiskas, 6-10 (12) cm garas un 1,5-3 (7) cm platas, ar smailu galu, ķīļveida pamatni, virspuse tumši zaļa, spīdīga, apakšpuse zilgani zaļa, ar dzīslām, galvenā dzīsla ar nedaudziem matiņiem, matiņi ir arī uz lapas malas. Ziedi tumšā purpura krāsā, smaržīgi, līdz 20 cm garās, stāvās, ciešās skarās. Zied jūnijā. Auglis – iegarena divcirkņu pogaļa, katrā cirknī pa 2 spārnotām sēklām.

Izmantošana. Nav indīgs. Izmanto kā dekoratīvu augu. Piemērots izmantošanai ceriņu selekcijā, jo nav pašizsējas. Ierakstīts IUCN Sarkanajā grāmatā kā suga, kuras populācija samazinās.