Transilvānijas ceriņš
Syringa josikaea
- Nosaukums (latīniski)
- Syringa josikaea
- Nosaukums (latviski)
- Transilvānijas ceriņš
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Oleaceae (olīvkoku dzimta)
- Ģints
- Syringa (ceriņš)
- Suga
- josikaea
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- purpura
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks, krūms
- Biotops
- mežs
- Dabas zonas
- platlapju meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Eiropa
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug Ukrainā Karpatu kalnos un Rumānijā, gaišos lapu koku mežos vai mežmalās, bieži upju krastos.
Ekoloģija. 3-4 (7) m augsts vasarzaļš krūms, ļoti sazarots, var augt arī kā koks ar stumbra diametru līdz 25 cm. Salcietīgs. Aug ātri. Samērā mazprasīgs pret augsni. Iztur sausumu. Panes pilsētas apstākļus un apgriešanu.
Morfoloģija. Dzinumi purpurbrūni, nedaudz kantaini, kaili vai viegli mataini. Vecākie dzinumi brūngani pelēki, ar sīkām lenticelēm, kas redzamas kā gaiši plankumi. Lapas iegareni olveida vai plati eliptiskas, 6-10 (12) cm garas un 1,5-3 (7) cm platas, ar smailu galu, ķīļveida pamatni, virspuse tumši zaļa, spīdīga, apakšpuse zilgani zaļa, ar dzīslām, galvenā dzīsla ar nedaudziem matiņiem, matiņi ir arī uz lapas malas. Ziedi tumšā purpura krāsā, smaržīgi, līdz 20 cm garās, stāvās, ciešās skarās. Zied jūnijā. Auglis – iegarena divcirkņu pogaļa, katrā cirknī pa 2 spārnotām sēklām.
Izmantošana. Nav indīgs. Izmanto kā dekoratīvu augu. Piemērots izmantošanai ceriņu selekcijā, jo nav pašizsējas. Ierakstīts IUCN Sarkanajā grāmatā kā suga, kuras populācija samazinās.
