Izplatība Eiropa, Rietumsibīrija, Aļaska un Grenlande. Latvijā aug uz areāla dienvidu robežas. Iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 0,2-1,2 m augsts, zarains krūms ar piepaceltiem zariem. Dzinumi sarkanbrūni, samtaini, vēlāk gandrīz kaili. Lapas ar īsiem kātiņiem, ieapaļas, parasti platākas nekā garas, ar iegarenu vai plati ķīļveida pamatu, 5-15 mm garas, malas rantainas. Jaunās lapas lipīgas. Lapas virspusē tumši zaļas, spožas, apakšpusē gaišākas. Sievišķās spurdzes stāvas, ar īsiem kātiņiem, ovālas vai eliptiskas, gaši brūnas, 5-8 mm garas. Zied aprīlī un maijā, augļi nogatavojas jūnijā.
Ekoloģija. Tundrā un mežatundrā veido blīvas audzes. Purvainos mežos, kūdras sūnās, kā pameža augs.
Nozīme. Savvaļas dzīvnieku barība. Arktikā izmanto kā kurināmo. Izmanto tautas medicīnā. No mizas iegūst dzeltenu krāsu.