Parastā īve

Izplatība. Aug Eiropā, no Īrijas un Pireneju pussalas līdz rietumu Igaunijai, Kaukāza kalnos, Mazāzijā, ziemeļrietumu Āfrikā, skuju koku un jaukto mežu otrajā stāvā, ielejās, nogāzēs. Dabā aug Sāremā, Hijumā salā un rietumu Igaunijā.

Ekoloģija. 20-25 m augsts mūžzaļš skuju koks. Var dzīvot ļoti ilgi, domā, ka kāds koks Anglijā, Viltšīrā ir 2000-2500 gadu vecs, tā stumbra diametrs ir 304 cm. Salcietīga. Aug pusēnā, bet panes arī ēnu. Priekšroka ar humusu bagātām, mēreni mitrām augsnēm.

Morfoloģija. Vainagam it plata konusa forma, ja stumbrs nav sazarojies, bet tādā gadījumā asimetrisks. Miza plāna, dzeltenbrūna, plēkšņaina vai zvīņaina vecākiem kokiem. Stumbrs bieži ir rievots. Zari stingri, horizontāli, dzinumi var būt nokareni. Skujas 2-3,5 cm garas un apakšpusē bāli zaļas, ar ļoti bālām atvārsnītēm, kas grūti saskatāmas. Augļi cilindriski, 1 cm gari un 0,6 cm plati, sastāv no sēklām un sēklsedzes, sarkani, kad gatavi, augšgalā atveras, un sēklas ir redzamas. Sēklas ir 6-7 mm garas, olveida, spīdīgas, dzelteni brūnas.

Izmantošana. Visas auga daļas, izņemot augļa sulīgo sēklsedzi, satur toksisku alkaloīdu, it īpaši vecākās lapas. Dekoratīvs augs. Koksni izmanto tādu priekšmetu izgatavošanai, kam vajadzīga izturība, piemēram, riteņiem, grābekļiem. No parastās īves iegūst pretvēža zāles – docetakselu. Igaunijā aizsargājams augs.