Japānas patūja
Thujopsis dolabrata
- Nosaukums (latīniski)
- Thujopsis dolabrata
- Nosaukums (latviski)
- Japānas patūja
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- gymnospermae (kailsēkļi)
- Dzimta
- Cupressaceae (ciprešu dzimta)
- Ģints
- Thujopsis (patūja)
- Suga
- dolabrata
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- mežs
- Dabas zonas
- platlapju meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs, tehniskais augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug Japānā, Hokaido salā, 400-1000 m virs jūras līmeņa, lapu koku zonā. Var atrast arī Honsju salā, kur aug 1100-1800 m virs jūras līmeņa, atsevišķi vai kopā ar citām sugām. Vienīgā šīs ģints suga.
Ekoloģija. Līdz 35 m augsts mūžzaļš koks dabā, bet kultūras apstākļos līdz 15 m. Salcietīga, pacieš līdz – 25 º C temperatūru. Labi panes noēnojumu. Nemīl sausu gaisu vai sausu augsni. Nepanes sauli martā, kad zeme vēl ir sasalusi un to klāj sniegs.
Morfoloģija. Auga dzimtenē novērojami divi vainagu veidi. Var būt koks ar vienu stumbru un šauru vainagu, ar īsiem zariem, kas sākumā ir horizontāli, bet vēlāk nokareni. Otrs veids – ap galveno stumbru ir daudz citu stumbru, vainags ir plati konisks. Sānu stumbri visi ir taisni, cilindriski un tikpat resni kā galvenais stumbrs. Miza tumši dzeltenbrūna, plāna, plēkšņaina. Dzinumi spilgti zaļi, spīdīgi, stingri. Sānu zvīņu skujas ir trīsstūrainas, 7 mm garas un 4 mm platas, gali liecas uz iekšu. Malas zaļas, apakšpuse balta. Augs vienmājas. Čiekuri zilganpelēki, nogatavojušies koksnaini, ovāli vai plati olveida, 1-2 cm gari.
Izmantošana. Nav indīga. Izmanto kā dekoratīvu augu. Dzimtenē audzē arī koksnes dēļ.
