Kanādas tsuga

Izplatība. Aug Ziemeļamerikas austrumos – Kanādā un ASV, ēnainās ielejās, nogāzēs, lēzenākos kalnos, ezeru krastos, parasti jauktās audzēs, reti veido tīraudzes.

Ekoloģija. 18-21 m augsts mūžzaļš skuju koks. Stumbra diametrs 0,6-0,9 m. Var dzīvot līdz 539 gadiem. Salcietīga. Aug pusēnā un noēnotās vietās. Priekšroka mēreni mitrām, auglīgām augsnēm.

Morfoloģija. Vainags biezs, plati piramidāls, sniedzas līdz zemei. Dzinumi tievi, nokareni, arī no galotnes. Kokam novecojot, vainags kļūst mazāk pievilcīgs, jo ir robains. Dzinumi tievi, biezi klāti ar īsiem matiņiem, dzeltenīgi brūni. Skujas 0,8-1,5 cm garas un 1,5 mm platas, sašaurinās gala virzienā, galā nav robiņa, gals strups. Skujas mala zobaina no tās gala līdz vidum. Skuju virspuse spīdīga, tumši zaļa, apakšpuse ar zilgani baltām atvārsnītēm, bet mala zaļa. Vīrišķie strobili apaļi, starp iepriekšējā gada skujām. Sievišķie strobili nelieli, iepriekšējā gada dzinumu galos, taisni pirms un pēc apputeksnēšanas. Čiekuriem ir īsi kātiņi, čiekuri 1,5 –2 cm gari, iegareni ovāli, bet pēc atvēršanas plati olveida, gaiši brūni, kad nogatavojušies. Sēklzvīņu ārējais gals plats, izliekts, mala gandrīz vesela. Sēklas ir gaiši brūnas, 1,5-2 mm garas.

Izmantošana. Nav indīgs. Izmanto kā dekoratīvu augu. Koksne noder būvniecībā, dzelzceļiem, avīžu papīra ražošanā.