Izplatība. Eiropa, Āzija : viena no izplatītākajām bērzu sugām, kas sastopama sākot no Arktikas līdz 2500 m v.j.l. Azijas kalnos.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 30 m augsts koks ar šauri olveida vainagu un lokaniem, nokareniem zariem. Jauno koku miza ar baltu tāsi, vēlāk stumbra apakšējā daļā, veidojas tumša kreve ar dziļām plaisām. Jaunie dzinumi sarkanbrūni, kaili, blīvi klāti ar svķainām , dziedzerainām kārpiņām. Lapas olveida rombiskas vai trīsstūraini olveida, 3,5-7 cm garas, pamats plati ķīļveida vai gandrīz nošķelts, galotne smaila, malas divkārt zāģzobainas. Lapas kailas, jaunās lipīgas Sievišķās spurdzes cilindriskas, 2,5-3,5 cm garas.
Ekoloģija. Pieticīga, areālā ļoti plaši izplatīta suga. Aug gan tīraudzēs, gan kopā ar lapu kokiem un skujkokiem. Pioniersuga.
Nozīme.Svarīga nozīme ekosistēmā. Daudzpusīgi izmantojama koksne. Plaši izmanto officiālajā un tautas medicīnā. No pumpuriem iegūst ēterisko eļļu, ko izmanto pāŗtikas rūpniecībā. Dažādiem izsrādājumiem lieto tāsi.