Parastā irbene

Izplatība. Aug Eiropā un ziemeļu Āfrikā, Mazāzijā un Kaukāza kalnos, līdz rietumu Sibīrijai. Mežos pameža stāvā, pļavās. Igaunijā izplatīts augs.

Ekoloģija. 3- 4 m augsts, stipri zarots vasarzaļš krūms. Pilnīgi salcietīgs. Labi panes noēnojumu, priekšroka mitrām, auglīgām augsnēm. Ļoti labi aug pilsētas apstākļos.

Morfoloģija. Miza pelēcīgi brūna, nelīdzena. Dzinumi kaili, gludi, dažreiz riboti, pelēcīgi, var būt sarkanīga apsarme. Lapas plati olveida līdz apaļām, parasti trīsstarainas, 5-10 cm garas un 5-8 cm platas, ar zobainu malu, virspuse bāli zaļa, kaila, apakšpuse dzeltenzaļa, mataina. Lapas rudenī kļūst sarkanas. Lapas kāts 1-2 cm garš, ar 2-4 lieliem sarkanīgiem dziedzeriem pie lapas. Ziedi balti, līdz 19 cm platās vairogveida ziedkopās, kur malējie ziedi ir lieli, sterili, bet auglīgiem ziediem ir sārta nokrāsa. Zied maijā – jūnijā. Augļi apaļi, līdz 1 cm diametrā, sarkani, kad gatavi.

Izmantošana. Negatavi augļi viegli indīgi, bet gatavi ir ēdami, tos var izmantot ievārījumiem. Ziedus, augļus un mizu lieto tautas medicīnā. Augļu tēju – pret saaukstēšanos, tā ir diurētiska. Augļus izmanto neirastēnijas, epilepsijas, histērijas ārstēšanai, tie uzlabo sirds un aknu darbību un veicina gremošanu. Tēju no mizas – hemoroīdu ārstēšanai, pret asiņošanu un augstu asinsspiedienu. Dekoratīvs augs.