Izplatība. Āzija : Kaukāza endēms.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 10 m augsts koks, bieži ar vairākiem stumbriem. Miza iesārta, zari tumši brūni. Jaunie dzinumi dzeltenbrūni, ar īsiem baltiem matiņiem. Lapas olveida vai otrādi olveida, ar nosmailotu galotni un ķīļveida vai noapaļotu pamatu, malas ar nevienādiem, asiem zobiņiem, 3-4,5 cm garas, ar izteiktu dzīslojumu, virspusē kailas un spīdīgas, apakšpusē gaišākas, uz dzīslām un to stūros ar matiņiem. Sievišķās spurdzes pa vienai, olveida eliptiskas, 2-2,5 cm garas.
Ekoloģija. Aug pie mežu augšējās robežas (1500-2000 m v.j.l.), veido tīraudzes, vai aug kopā ar citām koku un krūmu sugām, kur sastopams klinšainās, kaļķi saturošās nogāzēs.
Nozīme. Svarīga nozīme ekosistēmā, aizsargājama suga. Pumpurus izmanto medicīnā. Dekoratīvs.