Baltā stēvija

Izplatība. Aug centrālajā un dienvidu Eiropā, arī ziemeļu Āfrikā, vīnogulāju plantācijās un mežos. Savvaļā var atrast Igaunijā pie mājām un pamestās vietās. 

Ekoloģija. 2-4 m augsts daudzgadīgs augs ar kāpelējošu stumbru. Salcietīga. Mazprasīga pret augšanas vietu.

Morfoloģija. Stumbri raupji. Lapas zaļas, staraini daivainas, ar 5-7 daivām, vidējā daiva lielāka par citām. Ziedi dzeltenīgi balti, sīki, ziedkopās mezglos. Zied jūnijā-augustā. Augļi apaļas, sulīgas ogas ar  diametru ne lielāku par 1 cm, gatavas melnas.

Izmantošana. Viss augs ļoti indīgs. satur skābu piensulu, kas pieskaroties ādai, rada iekaisumu. Ogu apēšana izraisa nelabumu, sāpes vēderā, asiņainu caureju, nieru bojājumus, pat nāvi. No auga gatavo ārstniecības līdzekļus pret reimatismu un radikulītu. Sakni lieto epilepsijas un podagras ārstēšanai, arī kā stipru caurejas līdzekli. Sakne izmantota kā aborta izraisītāja. Dekoratīvs augs.