Izplatība. Sastopama Krievijas ziemeļu rajonos no Urāliem līdz Sibīrijai, Ķīnā un Mongolijā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 6 m augsts koks, taču areāla ziemeļu daļā pat pie zemes pieplacis krūms. Miza tumši pelēka. Jaunie dzinumi sarkanbrūni, ar rombiskām dzeltenām lenticelēm. Lapas plati olveida, galā pakāpeniski sašaurinātas, ar noapaļotu, bieži asimetrisku pamatu, 5-10 cm garas, ar zobainām malām, virspusē tumši zaļas un kailas, apakšpusē bālākas, ar lipīgiem dziedzerīšiem, uz dzīslām un nervu stūros ar rudiem matiņiem. Vīrišķās spurdzes līdz 6 cm garas, ar violeti brūnām pieziedlapām un koši dzelteniem putekšņu maciņiem. Zied vienlaikus ar lapu plaukšanu. Čiekuri ovāli, 1,2-2 cm gari.
Ekoloģija. Ziemeļdaļā aug sūnu purvos, kā arī pie upēm un mežmalās, dienviddaļā, kalnos, 1200-1700 v.j.l., akmeņainās nogāzēs un ielejās.
Nozīme. Svarīga nozīme ekosistēmā. Piesaista gaisa slāpekli. Dekoratīvs, lielās lapas rudenī ilgi saglabājas zaļas. Izmanto medicīnā. Satur miecvielas.