Pelēkzilā zeltgalvīte
Solidago caesia
- Nosaukums (latīniski)
- Solidago caesia
- Nosaukums (latviski)
- Pelēkzilā zeltgalvīte
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Asteraceae (asteru dzimta)
- Ģints
- Solidago (zeltgalvīte)
- Suga
- caesia
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- dzeltena
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- kalns, mežs
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Amerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug Ziemeļamerikas austrumu un centrālajā daļā, mežos, mežmalās, atsegumos, gravu nogāzēs un uz klintīm, ēnā vai pusēnā.
Ekoloģija. 45-90 cm augsts daudzgadīgs augs. Salcietīgs. Aug saulainās līdz pusēnainās vietās. Vislabāk aug mēreni mitrās vai sausākās, nedaudz mālainās vai akmeņainās augsnēs. Lapas veselas, pamīšus, līdz 12,7 cm garas un 2,5 cm platas, lancetiskas - iegarenas, eliptiskas vai šauras sirdsveida, ar robainu malukailas, sēdošas. Apakšējās lapas ir lielākas nekā augšējās. Kurvīšos – ziedkopās 4-5 mēlziedi un 4-5 stobrziedi, mazi, pušķos, no vidus līdz galotnei. Zied augustā - septembrī. Auglis ir sēklenis.
Morfoloģija. Stumbrs parasti saliekts, nezarots vai nedaudz zarots, kails, gaiši zaļš, kamēr jauns, ar laiku kļūst zilgani zaļš un zilgani pelēks vai tumši sarkans - pelēks.
Izmantošana. Nav toksisks un audzē kā dekoratīvu augu.
