Krievpoglapu patrīnija

Patrinia scabiosifolia

Nosaukums (latīniski)
Patrinia scabiosifolia 
Nosaukums (latviski)
Krievpoglapu patrīnija 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Valerianaceae (baldriānu dzimta) 
Ģints
Patrinia (patrīnija) 
Suga
scabiosifolia 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
dzeltena 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
lakstaugs 
Biotops 
kalns, mežs 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Āzija 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Aug Ķīnā, Japānā, Korejā un Sibīrijas austrumu daļā, mežos, mežmalās, krūmājos, blakus ceļiem un zālainās vietās.

Ekoloģija. 30-100 cm augsts daudzgadīgs augs. Samērā salcietīgs. Aug saulainās vietās. Vislabāk aug auglīgās, vieglākās augsnēs.

Morfoloģija. Stumbri stāvi, dzeltenzaļi līdz dzeltenbrūni, reti gaiši violeti, kaili apakšpusē, mataini augšpusē. Piezemes lapas veido rozeti, tumši zaļas augšpusē, gaišākas apakšpusē, olveida, eliptiskas vai eliptiski lancetiskas, 1,8 - 10,5 cm garas un 1,2 - 3 cm platas, veselas vai plūksnotas, kailas augšpusē vai ar matainu dzīslojumu, ar zobainu malu, ar platu ķīļveida pamatni, ar smailu vai apaļu galu, 3-12 cm garš kāts. Stumbra lapas sēdošas, plati olveida līdz lancetiskas, 5-15 cm garas, abas puses kailas vai matainas, parasti plūksnotas, ar 2-5 lapiņu pāriem, ar galotnes lapiņu. Galotnes lapiņa olveida, eliptiska vai eliptiski lancetiska, ar zobainu malu, ar smailu galu. Ziedi dzelteni, sakārtoti čemurveida galotnes ziedkopā. Zied jūlijā - septembrī.

Izmantošana. Nav toksisks un audzē kā dekoratīvu augu.