Sārtā veronika
Veronica porphyriana
- Nosaukums (latīniski)
- Veronica porphyriana
- Nosaukums (latviski)
- Sārtā veronika
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Scrophulariaceae (cūknātru dzimta)
- Ģints
- Veronica (veronika)
- Suga
- porphyriana
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- zila
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- kalns, pļava
- Dabas zonas
- stepe
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug Kazahstānā, Centrālāzijā un Mongolijā pļavās, akmeņainās upju ielejās, stepēs un uz klintīm.
Ekoloģija. 15–30(35) cm augsts daudzgadīgs augs. Salcietīgs. Aug saulainās vietās. Dod priekšroku smilšmāla augsnēm.
Morfoloģija. Stublāji spēcīgi, stāvi vai pacēlušies, nav zaroti, zaļi. Stublāji un lapas lipīgi dziedzermatiņu dēļ. Lapas zaļas, pretējas, iegareni olveida, 2–5 cm garas un 1–1.5 cm platas, ar robainu malu, apakšējām lapām īsi kāti, augšējām lapām kātu nav, augšējās lapas lancetiskas, ar asu galu. Ziedi tumši zili, sakārtoti gala ziedkopās, 3–8 cm gari un 1.5–2 cm plati. Zied vasarā. Auglis ir pogaļa.
Nozīme. Nav indīgs, un tiek audzēts kā dekoratīvs augs.
