Sārtā bergēnija
Bergenia purpurascens
- Nosaukums (latīniski)
- Bergenia purpurascens
- Nosaukums (latviski)
- Sārtā bergēnija
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Saxifragaceae (akmeņlauzīšu dzimta)
- Ģints
- Bergenia (bergēnija)
- Suga
- purpurascens
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- purpura
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- mežs, pļava
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- ārstniecības augs, dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug Ķīnā, Indijā, Butānā, Nepālā, Mjanmā un Sikimā mežos, krūmājos, alpīnajās pļavās un gravās.
Ekoloģija. 13–50 cm augsts daudzgadīgs augs. Salcietīgs. Aug pusēnainās līdz ēnainās vietās. Dod priekšroku slapjām, trūdvielām bagātām augsnēm, bet aug arī pietiekami slapjās dārza augsnēs.
Morfoloģija. Lapas sakņotas, ar 2–7 cm garu kātu, otrādi olveida vai nedaudz šaurākas līdz gandrīz eliptiskas, 5.5–16 cm garas un 3–9 cm platas, ādainas, nesegtas no abām pusēm, ar dziedzera plankumiem, plati ķīļainu pamatu, viļņaina līdz vesela mala, apaļš gals, mūžzaļas, vasarā zaļas, rudens laikā sarkanas līdz violetas. Ziedi purpursarkani, iegareni zvanveida, 3–23 cm gari, sakārtoti ziedkopās. Zied maijā–jūnijā. Auglis ir pogaļa ar daudzām sēklām.
Nozīme. Nav indīgs, un tiek audzēts kā dekoratīvs augs. No auga iegūst berberīnu.
