Izplatība. Aug Ķīnā, Indijā, Butānā, Nepālā, Mjanmā un Sikimā mežos, krūmājos, alpīnajās pļavās un gravās.
Ekoloģija. 13–50 cm augsts daudzgadīgs augs. Salcietīgs. Aug pusēnainās līdz ēnainās vietās. Dod priekšroku slapjām, trūdvielām bagātām augsnēm, bet aug arī pietiekami slapjās dārza augsnēs.
Morfoloģija. Lapas sakņotas, ar 2–7 cm garu kātu, otrādi olveida vai nedaudz šaurākas līdz gandrīz eliptiskas, 5.5–16 cm garas un 3–9 cm platas, ādainas, nesegtas no abām pusēm, ar dziedzera plankumiem, plati ķīļainu pamatu, viļņaina līdz vesela mala, apaļš gals, mūžzaļas, vasarā zaļas, rudens laikā sarkanas līdz violetas. Ziedi purpursarkani, iegareni zvanveida, 3–23 cm gari, sakārtoti ziedkopās. Zied maijā–jūnijā. Auglis ir pogaļa ar daudzām sēklām.
Nozīme. Nav indīgs, un tiek audzēts kā dekoratīvs augs. No auga iegūst berberīnu.