Karolīnas trautveterija
Trautvetteria caroliniensis
- Nosaukums (latīniski)
- Trautvetteria caroliniensis
- Nosaukums (latviski)
- Karolīnas trautveterija
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Ranunculaceae (gundegu dzimta)
- Ģints
- Trautvetteria (trautveterija)
- Suga
- caroliniensis
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- mežs
- Izplatība
- Amerika, Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug Krievijā: Tālajos Austrumos, Japānā, Ziemeļamerikā: rietumu Kanādā, rietumu un austrumu ASV upju krastos, purvos, reti prērijās un atsegumos, slapjos mežos, skujkoku mežos, subalpīnās pļavās.
Ekoloģija. 0.5–1.5 cm augsts daudzgadīgs augs. Salcietīgs. Aug pusēnainās līdz ēnainās vietās. Dod priekšroku mitrām līdz slapjām, skābām augsnēm.
Morfoloģija. Stublāji stāvi, parasti zaroti ziedkopas tuvumā, nesegti. Lapas 10–30 (40) cm platas, daivainas, ar 5–10 daivām, daivas daivainas, ar robainu malu, augšgalā zaļas, apakšpusē gaišākas, sakņotajām lapām ir līdz 45 cm garš kāts. Ziediem nav vainaglapu, ir 5–7 baltas kauslapas, kuras agri nokrīt, ir 50–70, līdz 1 cm garas baltas putekšņlapas, ziedi sakārtoti gala virpuļveida ziedkopā. Zied vasarā.
Nozīme. Varētu būt indīgs, bet, tā kā citi augi no šīs dzimtas ir indīgi, tad šis augs uzskatāms par indīgu. Tiek audzēts kā dekoratīvs augs.
