Dzeltenīgā kurpīte
Aconitum anthora
- Nosaukums (latīniski)
- Aconitum anthora
- Nosaukums (latviski)
- Dzeltenīgā kurpīte
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Ranunculaceae (gundegu dzimta)
- Ģints
- Aconitum (kurpīte)
- Suga
- anthora
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- dzeltena
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- kalns, mežs, pļava
- Dabas zonas
- stepe, tundra
- Indīgums
- ir indīgs
- Aizsardzība
- aizsargāts Latvijā
- Izplatība
- Āzija, Eiropa
- Auga pielietojums
- ārstniecības augs, dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug centrālajā, austrumu un dienvidu Eiropā, Kaukāza kalnos, Sibīrijā, Kazahstānā kalnos, skrajos lapkoku mežos, stepēs, alpīnajās pļavās, tundrā, akmeņainos zālājos, uz kaļķakmens, akmeņiem līdz 2400 m virs jūras līmeņa.
Ekoloģija. 15–100 cm augsts daudzgadīgs augs. Aug saulainās līdz pusēnainās vietās. Dod priekšroku trūdvielām bagātām, slapjām augsnēm.
Morfoloģija. Stublāji stāvi, nesegti auga apakšējās daļās, klāti ar mīkstiem matiņiem augšējās daļās. Lapas zaļas, 1.5–7 cm garas un 2–10 cm platas, daivainas, daivas šauras, lineāras līdz lineāri lancetiskas, 3–4 mm platas. Ziedi dzelteni, augšējā vainaglapa izliekta, sakārtoti 6–40 cm garās pamata vai zarotās sakopotās ziedkopās. Zied jūlijā–septembrī.
Nozīme. Indīgs. Tiek audzēts kā dekoratīvs augs. Auga virszemes daļas tikušas izmantotas, lai ārstētu krampjus, impotenci un cistītu un kā antitoksīnu pret citām sērgām. Izmantoja, lai nogalinātu kukaiņus, kas barojas ar ābelēm un avenēm.
