Asinssarkanā skābene
Rumex sanguineus
- Nosaukums (latīniski)
- Rumex sanguineus
- Nosaukums (latviski)
- Asinssarkanā skābene
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Polygonaceae (sūreņu dzimta)
- Ģints
- Rumex (skābene)
- Suga
- sanguineus
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- zaļa
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- mežs
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija, Eiropa
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs, pārtikas augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug no Ziemeļeiropas līdz Dienvideiropai, Irānā, Azerbaidžānā, Gruzijā pamestos laukos, zālainās teritorijās un mežos, izvairās no skābām augsnēm.
Ekoloģija. 30–70 (90) cm augsts daudzgadīgs augs. Diezgan salcietīgs. Aug saulainās vietās, nav izvēlīgs attiecībā pret augsnēm, dod priekšroku mēreni slapjām augsnēm. Aug arī parastās dārza augsnēs.
Morfoloģija. Stublāji stāvi, zaroti. Lapas zaļas, ar sarkanām ribām, iegareni lancetiskas, lancetiski otrādi olveida vai lancetiskas, (5)10–30 cm garas un 2.5–6 cm platas, apaļas, ar taisnu vai sirdsveida pamatu, ar veselu vai nedaudz viļņainu malu, asu galu, ziedi zaļi, sakārtoti mieturos pa 10–20 ziediem, veidojot skrajus virpuļus. Auglis ir tumši dzeltenbrūns līdz gandrīz melns riekstiņš.
Nozīme. Nav indīgs, un tiek audzēts kā dekoratīvs augs. Lapas ir ēdamas.
