Mākoņu salvija
Salvia nubicola
- Nosaukums (latīniski)
- Salvia nubicola
- Nosaukums (latviski)
- Mākoņu salvija
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Lamiaceae (panātru dzimta)
- Ģints
- Salvia (salvija)
- Suga
- nubicola
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- dzeltena
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- mežs
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija, Eiropa
- Auga pielietojums
- ārstniecības augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug dienvidaustrumu Eiropā, Afganistānā, Pakistānā, Kašmirā, Indijā, Nepālā, Tibetā, Sikimā un Butānā sausos mežos un laucēs 2000–4300 m virs jūras līmeņa.
Ekoloģija. 60–100 cm augsts daudzgadīgs augs. Diezgan salcietīgs. Aug saulainās līdz pusēnainās vietās. Dod priekšroku auglīgām augsnēm ar labu drenāžu.
Morfoloģija. Stublāji stāvi, kvadrātveida, stīvi, blīvi klāti ar matiņiem un dziedzermatiņiem. Lapas pamata, 7–15 cm garas un 5–8 cm platas, simetriskas, trīsstūraini sirdsveida, ar robainu malu, nesegtas apakšpusē, ar daudziem eļļas pilieniem. Sakņotajām stublāja lapām ir līdz 10 cm garš kāts, augšējām stublāja lapām īsāks kāts. Ziedi gaiši dzelteni, ar brūnganiem plankumiem uz augšējās lūpas, 2–3 cm gari, mieturos pa 2–6 ziediem, sakārtoti gala, pamata vai zarotā ziedkopā. Zied jūnijā–augustā. Auglis ir rieksts.
Nozīme. Nav indīgs, un tiek audzēts kā dekoratīvs augs. Izmanto kā ārstniecības augu Tibetas tautas medicīnā.
