Selerijlapu mežvītenis

Izplatība. Aug Ķīnā, Japānā, Korejā mežos, zālainās nogāzēs un strautu krastos.

Ekoloģija. 1–6 m augsta liāna. Jutīga pret salu. Aug pusēnā. Dod priekšroku dziļām, slapjām augsnēm.

Morfoloģija. Stublāji koksnaini, augšgalā blīvi klāti ar matiņiem, zaroti. Lapas trīskāršas, ar 1.5–14 cm garu kātu, lapiņas olveida, plati olveida vai eliptiskas, 2–9 (13) cm garas un 1.6–7 (9.5) cm platas, papīrveidīgas, trīskāršas, klātas ar mīkstiem matiņiem, ar apaļu pamatu, robainu vai veselu malu, diezgan asu galu. Ziedi balti, 1–1.6 (2.8) cm diametrā. Augļiem ir mīksti matiņu kušķi.

Nozīme. Indīgs. Protoanemonīns, kas izdalās, kad augs ir savainots, izraisa apsārtumu, pušumus, ādas uztūkumus un parādās čulgas, kuras pārplīstot kļūst par asiņojošām brūcēm. Kad augs izžāvēts un izvārīts, protoanemonīns sadalās. Tiek audzēts kā dekoratīvs augs.