Vilku kurpīte

Izplatība. Aug Krievijā: Sibīrijā, Centrālāzijā, Mongolijā, Ķīnā, Ziemeļeiropā, Austrumeiropā strautu krastos, lapkoku mežos, purvos, meža nomalēs un pļavās.

Ekoloģija. 1–2 m augsts daudzgadīgs augs. Salcietīgs. Aug pusēnainās līdz ēnainās vietās, ja augsnes ir pietiekami slapjas, tad var augt arī saulē. Dod priekšroku slapjām augsnēm.

Morfoloģija. Stublāji stāvi, klāti ar lipīgiem matiņiem augšējās daļās, dobi. Lapas neregulāras, matainas, ar 3–5 daivām, daivām ir lieli, asi robojumi, bieži arī tās ir daivainas, sakņotajām lapām gari kāti, stublāja lapām īsi kāti vai kātu nav. Ziedi zilgani violeti, var būt arī gaiši sarkani vai dzelteni, augšējā vainaglapa izliekta, līdz 5 cm augsta, ziedi sakopoti diezgan blīvās, nezarotās ziedkopās. Zied jūnijā–jūlijā. Auglis ir somenis.

Nozīme. Indīgs. Satur vienu no visindīgākajiem alkaloīdiem, akonitīnu. Tiek audzēts kā dekoratīvs augs. Aizsargāts Somijā.