Liellapu čemurvīns
Ampelopsis megalophylla
- Nosaukums (latīniski)
- Ampelopsis megalophylla
- Nosaukums (latviski)
- Liellapu čemurvīns
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Vitaceae (vīnkoku dzimta)
- Ģints
- Ampelopsis (ampelopsis)
- Suga
- megalophylla
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- zaļa
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- vīteņaugs
- Biotops
- mežs
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug Ķīnā mežos, krūmājos, ielejās, kalnu nogāzēs un kalnu virsotnēs 600–2000 m virs jūras līmeņa.
Ekoloģija. Lapu liāna, kas vijas līdz 6(10) m augstumam. Jutīga pret salu, pacieš aukstumu līdz –23˚C. Aug saulainās līdz pusēnainās vietās. Dod priekšroku mēreni slapjām līdz slapjām augsnēm.
Morfoloģija. Dzinumi cilindrveida. Lapas tumši zaļas, pat plūksnaini saliktas, apakšējais lapu pāris parasti trīskāršs vai reti plūksnains, lapiņas iegarenas vai iegareni eliptiskas, 4–12 cm garas un 2–6 cm platas, ar sirdsveida pamatu, malai ir 3–15 robojumi katrā pusē, diezgan ass gals. Kāts 3–8 cm garš, lapiņām ir 1–3 cm garš kāts. Rudeņos lapas kļūst dzeltenoranžas līdz sarkanas. Ziedi zaļgani. Sakārtoti vairogos. Zied vēlā vasarā. Augļi ir lodveidīgi, nedaudz iegareni, 6–10 mm plati, sarkani, tumši violeti līdz melni.
Nozīme. Nav indīgs, un tiek audzēts kā dekoratīvs augs.
